FOTO: Dakteres Ineses Kokares dārzs kā dziednīca

Dārza dosjē

• Atrodas Ķemeros, iekopts pirms četriem gadiem. «Te viss ir diezgan piezemēts un vienkāršs, būtībā tāda lauku ciemata vide, tāpēc arī dārzu gribēju piemērotu,» saka saimniece, ārste Inese Kokare, Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra vadītāja P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
• Dārza zonējumu ieteikusi profesionāle Lauma no SIA Labie koki.
• Augu izvēle un stādījumu iekopšana ir dārznieku Signes un Jāņa Miltiņu veikums.
• Saimniece par savu dārzu saka: «Skaistākais ir dārza veidošanas process, sapņi un cerības, kā tas viss reiz izskatīsies… To vajag izbaudīt!»

Bērnības sapnis piepildīts

«Šīs ir manu vecāku mājas. Atminos, ka senāk šeit bija, kā dziesmā dzied, viens vienīgs zemeņu lauks. Te pagāja manas bērnības vasaras ar zemeņu ravēšanu un visu citu, vedām zemenes arī tirgot uz Majoru tirgu, tolaik Jūrmalā bija ļoti daudz atpūtnieku.

Man dārzs ir baudīšanai, kā dziednīca un prieka avots, nevis nebeidzama ravēšana vai rakšana.

Ravēšanu es nevarēju ciest – jau maza būdama, biju pārliecināta, ka man pašai gan nekad nebūs tāds dārzs, kas ir jāravē. Un tā arī ir noticis. Redzat, ja ir mulča un daudzgadīgie augi, kas jau paaugušies, tad nezālēm gandrīz nav vietas. Svarīgākais ir uzvarēt cīņu ar daudzgadīgajām nezālēm jau pašā sākumā! Un nu jau varu teikt, ka tagad man dārzā patiešām nav daudz darba – lielākais ir zāles pļaušana, ko dažkārt labprāt daru pati, ja ir laiks. Doma par vergošanu dārzā man nepatīk joprojām – man dārzs ir baudīšanai, kā dziednīca un prieka avots, nevis nebeidzama ravēšana vai rakšana. Jā, reizēm kaut kas ir jāpārstāda, jāapravē un jāapgriež, bet tas neaizņem daudz laika. Piemēram, ar viengadīgo puķu audzēšanu es nenodarbojos, ziemciešu stādījumi man ir daudz piemērotāki – skat, hortenziju rinda ir iestādīta, un es tikai priecājos, karstumā apleju, un viss, pašas tiek galā,» stāsta saimniece.

Vispirms profesionāļi, tikai pēc tam pati