Dināra Rudāne: Dzīvē nekas nav apsolīts. Un arī mīlestība var pāriet

Pieturzīmes

•  Dzimusi un augusi Nīcgalē, 16 gadu vecumā pārcēlusies uz Rīgu mācīties un uzsākusi patstāvīgu dzīvi.
•  Mamma – tatāriete, tētis – latvietis.
•  Pirmo popularitātes vilni piedzīvojusi pēc Re:Public hita Strēlniece nākšanas klajā, kurā Dināra dziedāja bekvokālu.
•  Pēc uzvaras konkursā Izklausies dzirdēts uzsāka skaistu sadarbību ar Raimondu Paulu. 
•  Brauc ar motociklu, trenējas boksā un hokejā.
•  Vīrs Edvīns Ozols un meitiņa Miriam Amira. 

Es augu laukos un biju šausmīgi naiva, jo augu ļoti pasargātā vidē, man šķita, ka ārpasaulē dzīvo tikai putniņi un vāverītes kā Disneja filmās. 

– Daudzi saka, ka šī ziema šķitusi neizturami gara. Kāda tā bija tev? 
– Man jau janvārī sāka nākt virsū nomāktība. Arī nesen bija brīdis, kad man šķita – mans jumts tek. Jā, jā, varbūt vēl gluži nebrauc, kā mēdz teikt, bet tek pilnīgi noteikti. Tāpēc nopirku biļetes uz siltajām zemēm, sev un meitiņai. Mums būs meiteņu brīvdienas. Brauksim uz Dubaiju, kuru es labi pazīstu, jo esmu tur dzīvojusi. 

– Kā jauni latviešu mūziķi nonāk spēlēt Dubaijas bāros?
– Mūs dzirdēja spēlējam tepat Latvijā un uzaicināja, tas notika pirms gadiem astoņiem. Dubaijā katrā klubā ir dzīvā mūzika. Tur bāros tā dalās gan pa stiliem, gan, būsim atklāti, pa mūziķu statusa līmeņiem. No bijušās Padomju Savienības nāk lētāks darbaspēks, augstāka līmeņa un dārgāki bija, piemēram, amerikāņi un briti. Mēs dziedājām citu mākslinieku populārus darbus. Tas bija laiks, kad pirmo reizi saskāros ar attieksmi – kavermūzika nav forši, ja gribi būt īsta dziedātāja, tev jāraksta sava mūzika! Es šo attieksmi joprojām nesaprotu. Kas tur slikts mācīties no Maikla Džeksona vai Vitnijas Hjūstones? 

– Tu esi rosīga sieviete – glezno, filcē, gatavo aksesuārus no epoksīda sveķiem. 
– Gleznošana man vienmēr bijusi svarīga, bet visas citas lietas darīju, lai sevi izklaidētu, lai nenojuktu, kamēr koncerti nevarēja notikt. 

– Un arī lai nedaudz papildinātu maku, kamēr nav iespējams koncertēt?
– Nē, nē, man ir arī īsts darbs! Starptautiskajā skolā pasniedzu mācību priekšmetu Arts – māksla. Jau trešo gadu mācu bērnus no 5. līdz 9. klasei. Piekritu, jo man patika programma. Skolā ir princips – mācīties to, kas dzīvē var noderēt. Arī veidu, kā mācīt, es varu izvēlēties. Piemēram, mēdzam runāt par mūziku no Harija Potera, pētām, kas ir simfoniskais orķestris, kā notiek mūziķu kastings. Skatāmies Tomu un Džeriju, kurā ir ļoti daudz klasiskās mūzikas, un cenšamies atpazīt: re, Lists, Šopēns! Runājam arī par šovbiznesu, diskutējam, kas ir plaģiāti.