Dāvids: Man nepatīk neglīti cilvēki, netīri cilvēki un, ja godīgi, arī nabagi nepatīk

Pieturzīmes

•  57 gadi.
•  Modes mākslinieks.
•  Dārzkopis, specializējas tomātu audzēšanā.
•  Viens no TV3 raidījuma Modes skrējiens stila ekspertiem. 
•  Precējies, meitas un dēla tēvs.
•  Jau trīs gadus atteicies no dzīves galvaspilsētā.

Komentāros kāds bija ierakstījis: fui, Dāvids ir vecs un resns. Nu, esmu, un ko man tagad darīt?

Dāvida lauku īpašums Iecavas upes krastā ir riktīga Dieva auss – vecas mājas, plašs, zaļš pagalms, puķu dobes, dīķis ar ūdensrozēm, minči ar spīdīgu spalvu un, protams, Dāvida meka un galvaspilsēta – lielā tomātu siltumnīca. Tajā tomātu stādi izkārtoti un izveidoti kā tādi Rundāles pils apstādījumi – tīrā māksla. Lai tur ieietu, Dāvids pārvelk īpašo siltumnīcas ancuku. Viņam ir arī trimmerēšanas ancuks un vēl citi ancuki dažādiem darbiem. Jau trīs gadus Dāvids ir īsts laucinieks – daudz laika mums atvēlēt nevarēšot, jo sēta vēl jāsagatavo viesu uzņemšanai. Gaviļnieks ir nosauļojies un omulīgs. Ik pa laikam zvana telefons. «Daudz baltu dieniņu, uzēd sieriņu!» viņš atbild kādam klausulē un gardi smejas. «Nu super!» ir ļoti biežs izteiciens viņa leksikā. Dāvida dzīvesbiedre Antra galdā ceļ pašu gatavotu pesto un meitas šorīt izceptos kēksiņus. Garām noskrien labi apvēlies kaķis. Antra visiem mājas kaķiem katru rītu dīķī pati izmakšķerējot piecas zivis. Dāvids tikmēr apsaimniekojot savus soctīklus, un tad jau laiks ķerties pie lauku darbiem. Antra šajos darbos visur ir blakus – pienes, padod, aiznes. Viss norit saskaņoti, jo jebkuru jautājumu apspriešanai ģimenē regulāri tiek sasauktas sapulces, la iegūtu kopīgu viedokli. Tādas var notikt pat vairākas dienā, un visiem tās ļoti patīkot. Antra vēro vīru dīķa otrā pusē un saka: «Viņam tikai pagājušogad pirmie sirmie mati parādījās. Laba ģenētika. Un vispār – tīra manta, Dāvids nekad neizliekas!» 

– Re, kā mēs pie tevis tieši dzimšanas dienā! Kā tu pats sev šobrīd patīc? 
– Nesen ar Baibu Sipenieci tieši runājām, ka man laikam pirmo reizi dzīvē pienācis tāds brīdis, kad man vairs nav kauna – man ir pilnīgi vienalga, ko cilvēki par mani domā. Kādreiz uztraucos un domāju, bet nu vairs ne. Es sev patīku! Laukos dzīvojam nu jau trīs gadus, pirmais bija diezgan stresains, te notika cik necik kaut kāda labiekārtošana, bija jāievelk elektrība, kanalizācija, ūdensvadi, jābūvē siltumnīca. Tad bija stress, bet divus gadus tā vairs nav – man pirmo reizi mūžā vispār nav stresa! To neviens pat iedomāties nevar, ko nozīmēja tā atpazīstamība un ķengas katru dienu. Katru dienu! Tad tu apaudz tā riktīgi ar mizu… Komentāros kāds bija ierakstījis: fui, Dāvids ir vecs un resns.