Brīvību krūtīm! Kuros gadījumos krūšturis ir tiešām pārvērtēts atribūts?

Agrāk vakaros, kad pārnācu no darba, uzreiz pēc kurpju novilkšanas turpat koridorā atāķēju krūšturi.

Visi izmēri, visas vecumu grupas

Dievinu metro Berlīnē. Nebūs neviena brauciena, kurā neatrastos kaut kas vai kāds, kam uzmest aci, pabrīnīties un papriecāties par pasaules dažādību. Ik pieturā, atsprāgstot vaļā vagona durvīm, tas ir kā maziņš nākamā izrādes cēliena sākums. Jo cilvēki šajā brīvību mīlošajā Eiropas lielpilsētā ir nebeidzams izziņas materiāls – tik daudz dažādu valodu, ādas krāsu, formu, stilu, orientāciju un kā tik vēl ne. Patiesībā mani vērojumi ir gandrīz vai drusku nelegāli, jo šajā pilsētā pieņemts neizrādīt uzkrītošu un dažreiz vispār jebkādu interesi par citiem cilvēkiem. Tas arī zināmā veidā formē brīvības pakāpi – jūs liekat mierā mani, bet es lieku mierā jūs. Un viss! Tomēr metro šaurībā skaidri saskatāma tendence – nost ar krūšturiem! Un te nav runa tikai par ļoti jaunām meitenēm, leģendāro apģērba gabalu pie visiem velniem sūta dāmas visās vecuma grupās. 

Šis jautājums – ko sievietes iedomājas, un kā tā drīkst? – jau kādu laiku ir visai karsts kartupelis daudzviet pasaulē.