Alkohola delīrijs. Vai aiz baltajām pelītēm seko arī citi zvēri?

Jociņi par baltajām pelītēm un žurciņām, kas rādās alkohola izraisītā psihozē, ir veci kā pasaule. Diemžēl joki mazi. Stresa līmenis sabiedrībā veicina arī alkohola lietošanu, un, lai gan kvalitatīvāku dzērienu un labāka kopējā veselības stāvokļa dēļ alkohola delīrijs pēdējā laikā sastopams retāk, pavisam pazudis tas tomēr nav. Arī Jāņi šajā ziņā ir tāds bīstams laiks…
Dace Rudzīte
Dace Rudzīte
Foto: Shutterstock

Konsultē 
MĀRIS TAUBE
psihiatrs, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorās aprūpes centra Veldre un dienas stacionāra vadītājs, RSU profesors 

Svarīgi ir uzdot sev jautājumu – kāpēc es dzeru un kam alkohols ir vajadzīgs?

Skaidrs, ka alkohola delīrijs, kas ir akūts psihisks stāvoklis, nerodas pats no sevis un vienas dienas laikā. Mums Latvijā vispār ir ļoti draudzīgas attiecības ar alkoholu – gandrīz katrā ģimenē var atrast kādu tuvāku vai tālāku radinieku, kuram ir vai ir bijušas alkohola problēmas. Turklāt kovids šo draudzību daudziem pastiprināja vēl vairāk – darbs no mājām, varbūt darba vispār vairs nav, līdz jauns sabiedrotais ir atrasts. 

«Alkohols pasaulē zināms ļoti sen, jau apmēram 3000 gadu pirms mūsu ēras cilvēki sāka to ražot un lietot. Alkohols ir kļuvis par cilvēka dzīves dabisku sastāvdaļu. Visi taču zina Francijas un Itālijas vīna baudīšanas kultūru, Vācijas un Čehijas alus dzeršanas kultūru. Alkohols kļuvis par kultūras sastāvdaļu, un tas ietekmē valstu kopējo politiku un kopējo attieksmi – it kā dzert nav labi, vajadzētu ierobežot, tomēr pavisam aizliegt arī negribas. Lielākā problēma ir, kā sabalansēt lietošanu – iedzert tikai svinībās un nelielos apmēros. Ir arī kāds paradokss – sabiedrības veselības kontekstā lielāko kaitējumu nodara nevis alkoholiķi, kas jau ir nodzērušies, bet daudzie cilvēki, kuri it kā iedzer mēreni. Ar šo iedzērēju daļu saista, piemēram, vairumu ceļu satiksmes negadījumu, kad cilvēki iet bojā, piemēram, jaunieši brauc pēc balles mājās, nenovalda mašīnu un aiziet bojā. Viņi nenomirst tieši no alkohola, bet tā lietošana viņus noved pie katastrofālām sekām. Arī kaušanās, pašnāvības, neuzmanīga uzvedība pret savu veselību – tas viss ir alkohola lietošanas sekas. Tāpēc mums vajadzētu ne tik daudz pievērsties smagiem alkoholiķiem – viņus mēs tāpat lielākoties neizglābsim –, kā gādāt tieši par to, lai šie daudzie iedzērēji, sevišķi jaunieši, dzertu mazāk vai nedzertu vispār,» ir pārliecināts Māris Taube. 

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu
Esmu abonents
Par 4 nedēļām
1 €
pirmie trīs maksājumi, pēc tam 3.99 €
Izmēģini
plus
Labākais saturs vienuviet no mūsu 12 drukātajiem žurnāliem
plus
Ekskluzīvas intervijas
plus
Pieeja visam saturam jebkurā ierīcē
plus
Samazināts reklāmu daudzums visā portālā
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā
Populārākā izvēle
Par pirmo gadu
24.49 €
pēc tam 34.99 €
Abonē
plus
Labākais saturs vienuviet no mūsu 12 drukātajiem žurnāliem
plus
Ekskluzīvas intervijas
plus
Pieeja visam saturam jebkurā ierīcē
plus
Samazināts reklāmu daudzums visā portālā
Raksta abonements
5 €
Derīgs 28 dienas
Abonē
plus
Pieeja vienam rakstam
plus
Santa+ vide bez reklāmām
plus
Pieeja rakstam jebkurā ierīcē
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā

Villas Sarunas

Vairāk

Personības

Vairāk

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk

Abonē