Aktieris Jānis Jarāns: Alkohols man no smadzenēm ir izdzēsts

Dažreiz, kad vasarā nebija darba, uzkāpu uz korķa uz kādu mēnesi. Tikai tagad saprotu, cik tas bija stulbi.

– Kaut esat spēlējis arī nopietnas lomas, gadiem ilgi jūs uztver tikai kā komiķi, jokotāju. Nupat pilnībā mainījāt savu ampluā, mēnesi aizvadot… cietumā.
– Paldies Dievam, nekad neesmu bijis ieslodzīts cietumā. Esmu gājis garām un domājis – kā būtu, ja es tur būtu… Bet tagad man bija iespēja tur pabūt, jo filmējos divpadsmit sēriju seriālā Tunelis. Laimējās – man iedeva ļoti interesantu lomu. Nelielu, bet aizraujošu. Tēloju arhitektu, kurš televīzijā ierauga, kā sabrūk viņa projektētā māja. Un jau pēc nedēļas viņš ir cietumā. Viņš vienīgais no visiem, kas varētu būt vainojami. Sasaucas ar nupat Latvijā pieredzēto, vai ne? Tā ir mana varoņa pirmā iepazīšanās ar cietumu. Tālākos notikumus negribas atklāt, bet filmas nosaukums Tunelis jau daudz ko pasaka priekšā.  
Brasas cietums jau gadu nedarbojas, bet tur viss saglabāts, kā bijis. Tā aura… To nevar izstāstīt. Šausmīgi. Seriālā filmējās un par konsultantiem bija pieaicināti divi bijušie cietuma apsargi. Viņi arī pamācīja, kā uzvesties: tā neej, dari tā, bet par šādām izdarībām tevi varētu arī nosist… Prātam neaptverami! Man ir laimējies būt daudzās paralēlajās pasaulēs – golfs, ceļojumi, bet par cietuma dzīvi gan neko daudz nezināju. Nu esmu tajā ieskatījies. 

– Ir cilvēki, kas dzīvi pašreizējā situācijā salīdzina ar cietumu. Redzat kādu līdzību starp īsto cietumu un to, kas šobrīd notiek pasaulē?