15 gadi bulīmijas varā: Gribēju kļūt vēl tievāka un nolēmu izmēģināt ēdiena izvemšanu

Anna ir nodibinājusi Latvijā pirmo biedrību un specializēto palīdzības centru cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem. Viņa pati vada palīdzības grupas, ir ēšanas traucējumu mentore un koučs, kā arī studē psiholoģiju.

Kas jāzina par ēšanas traucējumiem

Ēšanas traucējumi ir nopietna psihiska saslimšana, kurai raksturīga neapmierinātība ar savu augumu un pārmērīgas bailes pieņemties svarā. Tie izpaužas kā neadekvāta ēdiena uzņemšana – pārāk daudz vai pārāk maz. Šie traucējumi ir komplicēti un sarežģīti, arī to formas ir dažādas.

Apēdu lielu daudzumu un pēcāk izvēmu, tad atkal ēdu un vēmu. Pēc katras vemšanas mocījos ar vainas apziņu, tāpēc badojos.

Biežāk sastopamās ir anoreksija, bulīmija un kompulsīvā ēšana. Ēšanas traucējumi ir veselībai bīstami. Tie var izraisīt smadzeņu bojājumus, orgānu mazspēju, kaulu un zobu bojāšanos, sirds problēmas, elektrolītu disbalansu, neauglību vai pat nāvi. Ēšanas traucējumi bieži ir saistīti ar atkarībām, depresiju un citiem smagiem sarežģījumiem.»

Kas ir kas?

• ANOREKSIJA – tiek būtiski ierobežots uzņemtās pārtikas daudzums – cilvēks ēd pārāk maz. 
• BULĪMIJA – pārmērīga ēšana, kam seko pārspīlēta rīcība, lai kompensētu pārēšanos. Piemēram, speciāli izraisīta vemšana, nesamērīgi liela fiziskā slodze, caureju izraisošu vai urīndzenošu līdzekļu lietošana. 
• KOMPULSĪVĀ ĒŠANA – līdzīgi kā tad, ja ir bulīmija, cilvēks uzņem pārmērīgi lielu ēdiena daudzumu, tikai pēcāk neseko kompensējoša rīcība, līdz ar to bieži vien sākas aptaukošanās.

Beidzot dzīvoju brīvi

«15 gadu garumā manu dzīvi bija pārņēmusi anoreksija, atipiska bulīmija, kompulsīvā ēšana un alkoholisms. Lai no tā visa tiktu vaļā, esmu ārstējusies stacionāros, specializētā ēšanas traucējumu ārstēšanas klīnikā, psihoneiroloģiskajā slimnīcā, izgājusi dažādas terapijas – kognitīvi biheiviorālo, dinamisko, ģimenes, mākslas, mūzikas, video terapiju, biblioterapiju un citas. Esmu apmeklējusi psihoanalītiķus, terapeitus, psihiatrus, pat dziedniekus un zāļu večiņas. Tagad beidzot dzīvoju brīvi un varu palīdzēt arī citiem.

Ja būšu tievāka – būšu skaistāka

Mana bērnība pagāja laukos, Tukuma novadā. Dzīvojām vienkārši un laimīgi – mamma, tētis, vecākā māsa, jaunākais brālis un es. Vienīgās raizes man sagādāja pārlieku lielā jūtība attiecībā uz visu, kas saistīts ar manu izskatu – biju apaļīga, ar apaļiem vaigiem.