«Mārīša bēru dienā tuvākie puķu veikali bija izpirkti…» Pašnāvība, kas mainīja citu dzīves
Kad 2018. gadā brālis Māris pēkšņi beidza dzīvi pašnāvībā, Alise Cepurīte, mentālās veselības atbalsta biedrības Ogle vadītāja, kopā ar ģimeni izveidoja biedrību ar konkrētu mērķi – par 25 procentiem samazināt pašnāvību izplatību Latvijā. Tagad Alise atzīst – it kā pagājis ilgs laiks, bet sēras pilnībā nepazūd nekad un tukšums saglabājas joprojām. «Taču esam iemācījušies ar to sadzīvot, iet uz priekšu un palīdzēt citiem. Lai cik smags šis darbs būtu, aizvien labāk saprotu, ka runāt par pašnāvību tēmu vairāk ir svarīgi nekā sāpīgi,» nosaka Alise.
Foto: no personiskā arhīva
– Kas toreiz, gandrīz pirms septiņiem gadiem, īsti notika?
– Māris jau kopš bērnības bija piedzīvojumu meklētājs, mūžīgi kaut ko izdomāja. Viņam patika ceļot ar stopiem, viņš varēja paņemt tikai savu skrituļdēli, kaut kur doties un pēkšņi paziņot, ka ir Lietuvā. Tad viņš izdomāja, ka būs reperis un repos, tad ies svētceļojumā uz Aglonu un gadu no gada arī gāja. Lai ko viņš izdomāja, mums bija skaidrs: «Ok, tas ir viņš!»
Māri atrada pakārušos mežā. Viņam bija divdesmit trīs gadi.
Šiem piedzīvojumiem bija arī negatīvā puse, jo gribējās visu pamēģināt. Māris uzsmēķēja marihuānu, bet mēs to pieņēmām: labi nav, bet mūsdienās to daudzi dara. Kamēr biju apmaiņas programmā Austrālijā, viņam sāka mainīties uzvedība. Māris sāka man rakstīt, kļuva sirsnīgāks. Kad 2018. gada aprīlī atgriezos un viņu satiku, brālis uzreiz atzinās, ka ir pamēģinājis LSD, un stāstīja, ka tagad viņš visu saprot, dzīve ir atvērusies un viss izdosies.
