• Ir jāelpo caur degunu, nevis muti!

    Reklāmraksts
    28. janvāris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Bērnu, kam ir palielināti adenoīdi, atpazīst uzreiz, kolīdz viņš ienāk pa durvīm, – viņam ir pavērta mute.

    Konsultē: Evita Bugaja, Audiologopēde LOR Klīnikā

    Palielinātās aizdegunes mandeles jeb adenoīdu dēļ elpošana caur degunu ir apgrūtināta un bērns elpo caur muti. Jā, bērni fantastiski labi māk visam pielāgoties, taču elpošana caur muti rada daudzas problēmas. Piemēram, veidojas runas traucējumi, izteikta balss nazalitāte – izklausās, ka bērns runā ar aizspiestu degunu, trūkst skaņu skaidrības. Arī pati runāšana bērnam sagādā grūtības, jo reizē ir jāspēj gan runāt, gan ievilkt elpu, tāpēc bieži pat pēc īsas sarunas mazais ir aizelsies. Pastāvīgi atvērtās mutes dēļ šiem bērniem veidojas arī tā sauktā adenoīdu seja, kas aug gareniska kā bumbierītis uz leju. Šādiem bērniem ir samazināts arī mēles spēks un lūpu spēks, kā dēļ rodas artikulācijas jeb skaņu izrunas traucējumi. Piemēram, lai izrunātu skaņas d un p, ir jābūt diezgan stipram lūpu slēgumam. Arī mēlei ir jāizlokās atbilstoši skaņai.

    Adenoīdu dēļ attīstās arī sakodiena problēmas, ir bieži vidusauss iekaisumi. Tie izraisa arī miega traucējumus, piemēram, krākšanu, smagākos gadījumos – miega apnoju jeb periodisku elpošanas apstāšanos miega laikā. Nakts ir laiks, kad bērns attīstās un viņa smadzenēm ir īpaši svarīgi saņemt skābekli. Ja tas tiek traucēts, bērnam var veidoties arī intelektuālās attīstības problēmas, piemēram, lasīšanas (disleksija), rakstīšanas (disgrāfija) traucējumi. Jo ilgāk netiek risināta adenoīdu problēma, jo lielāks risks, ka varētu rasties attīstības traucējumi, kuru ārstēšana ir ļoti smags un ilgstošs darbs, pat vairāku gadu garumā. Tāpēc vecākiem vienmēr skaidroju, ka adenoīdu samazināšanas operācija ir iespēja novērst lielas veselības problēmas. Četru piecu gadu vecums ir pēdējais brīdis, kad to darīt. Un pēc operācijas ceļš tālāk ved uz nodarbībām pie audiologopēda.

    Nodarbībās ir jāizpilda elpošanas un pūšanas vingrinājumi. Elpošanas vingrinājumi šiem bērniem ir kā jaunas valodas apguve. Tajos viņi mācās veikt ieelpu caur degunu un izelpu caur muti, un, lai to izveidotu par automātisku darbību, ir vajadzīgs ilgs laiks. Ātrākais bija pusgads, kad bērniņš, pēc operācijas apmeklējot nodarbības, iemācījās atkal elpot caur degunu.

    Arī pūšanas vingrinājumi bērnam māca ieelpot caur degunu un izpūst elpu caur muti, piemēram, piepūšot balonu, pūšot ziepju burbuļus vai svilpīti vai pūšot uz papīra vējrādīša, lai tas grieztos. Nodarbībās arī vanniņā ieleju ūdeni, salieku tajā plastmasas pīlītes un kuģīšus un aicinu bērnu tos pūst uz priekšu, lai tie peld. Citā vingrinājumā mudinu bērnu iztēloties, ka viņam jānopūš svecītes. Šādi bērns nemaz nedomā par to, ka tās ir mācības. Tas viss notiek spēles un rotaļas veidā. Pūšanas vingrinājumi trenē arī plaušas un palielina to tilpumu. Pūšanas spēks ir arī diafragmas muskuļu trenēšana: nodarbību laikā bērnam attīstām arī diafragmālo jeb dziļo elpošanu – elpojot necilāt krūtis, bet gan vēderu.

    Bērniem ar adenoīdiem ir vāji lūpu muskuļi, tādēļ bieži vien no mutes tek siekalas vai padzeroties šķidrums aizlīst garām. Lai nostiprinātu lūpu slēgumu, tiek izmantoti artikulācijas vingrinājumi. Piemēram, bērnam ar lūpām ir stingri jātur koka plātnīte, uz tās tiek uzlikta maza konfektīte, un bērnam tā ar lūpām ir jāaiznes uz noteiktu laukumu. Visas aiznestās konfektes paliek bērnam, tāpēc šo vingrinājumu mazie vienmēr pilda ar lielu aizrautību. Trenējam arī vaigu spēku – bērnam jāpiepūš pilni vaigi un jānotur, cik ilgi var. Nostiprinām arī mēles muskulatūru – ar klakšķināšanu, mēles virpināšanu, ar laizīšanas vingrinājumiem. Piemēram, uz šķīvīša ar karameli bērns uzzīmē figūras un tad ar mēli precīzi nolaiza šīs kontūras. Mēles muskulis pēc uzbūves ir ļoti sarežģīts – šķiedras tajā izkārtotas dažādos virzienos, tāpēc vajadzīgi dažādi vingrinājumi, lai trenētu visas šķiedru grupas. Mēles vājuma dēļ arī tiek traucēta dažādu skaņu izruna, tāpēc nodarbībās tiek iekļauti arī balss vingrinājumi.

    Terapijas laikā ļoti svarīga ir vecāku iesaistīšanās – vingrinājumi tiek atkārtoti arī mājās, arī ikdienā, piemēram, no rīta braucot mašīnā uz bērnudārzu vai skolu, un tie ir kā kopīga rotaļa un papildu uzmanība no vecāku puses. Tādējādi iespējams sasniegt vislabākos rezultātus.

    Brīvības gatve 410
    Vienības gatve 51
    www.lorklinika.lv

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē